dūcīt2
dūcīt apvidvārds
1.Mīcīt, spaidīt, burzīt.
2.Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka paralēli pastāvējušas abas saknes formas, rāda vienas nozīmes vārdu pāri: apvidvārdi dūcīt, mīcīt, grūstīt blakus tūcīt, apvidvārds dūkāt, spaidīt, kratīt blakus tūkāt.