Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat kādā komiski saspringtākā un klusākā romāna epizodē " netālu dūcina zemes bites" un " kādam noknikšķ ceļgals", ( 138) savukārt paši romāna teikumi nepārprotami smaržo pēc " degvielas, dūmiem, darvas piesūcinātiem dzelzceļa gulšņiem un darba".
- Televīzijas operators riņķoja ap viņiem un vienā laidā dūcināja savu kameru.
- Pa reizei ierēkdamies, Dūcinādams brauc pa gaisu Pērkons.”
- Laiks bija gluži neizdevīgs, jo pašā publikas sapulcēšanās laikā Pērkona tēvs iesāka dūcināt un lietus stipri lija, tā ka publika lielā mērā tapa atturēta mājā palikt, bet tīri prieks bija redzēt, ka, lai gan koncerta iesākums bija nolikts 3 pēc pusdienas, publika ap to laiku plūstin plūda pa visiem lielceļiem, nebēdādami par sparīgo lietus līšanu, tikai vēlēdamies dzirdēt izrīkojuma bagātās programmas izpildīšanu, un patiesi, publika šinī reizē nebija vīlusies, jo, īsi sakot, garīgais koncerts bija baudījums, kas nav vis ikdienišķīgs.