ducīgs
ducīgs apvidvārds
Resns, plecīgs, drukns.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilija paņēma fotopapīra lapu, sarkanu flomāsteru un uzzīmēja divus ducīgus cilvēciņus.
- Izolatorā tika iestumts plecīgs, ducīgs un būdīgs muskulmanis melnā ādas jakā.
- Sasējis slotiņas lielos saišķos, ducīgais vēl atvadvārdos tās paslavēja.
- Sune atgūlās pie klēts durpriekšas akmeņa un uzmanīgi vēroja ducīgā puiša rosīšanos.
- Vai šo vīrieti vispār var atdauzīt melnie un ducīgie īri pilsētas kanālmalā?