dūcītis
dūcītis
1.Dem. → dūcis.
2.Maza līdaka.
Avoti: KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manā ziliem rakstiem tetovētajā rokā neliels cirtotu rakstu rotāts dūcītis, bet otrā es turu kausu.
- Gadās, ka jūs ar dūcīša galu tīrāt zemainās panadzes vai ierīvējat ar kamparu aiz noguruma kokainās kājas.
- Vilcinājos un vilcinājos, lai gan zināju, ka būs jāiet šā vai tā un ar dūcīti jātīra salkani smaržojošās gliemenes.
- Čuks un Guks – piparotie buljona pīrāgi – trenējās nažu mešanā tukšas mucas sānos, bet lielais Indriķis ar asu dūcīti grieza vāles koka kātā savai tautai raksturīgus ornamentus – dažādus krustiņus un margrietiņu ziediem līdzīgas saulītes.
- Baidos, jā, tieši tā — var nepaveikties — , ka liks novākt olīvas kaut kādos Bībelē nepieminētos olīvu dārzos, kaut kādā Aizalpu Gallijā, kur par likumdošanu neviens nav pat šķaudījis un visu nokārto ar asa dūcīša vai uztrenētu muskuļu spēku.