intransitīvs verbs vārdkoptermins; joma: valodniecība
intransitīvs verbs
Darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds.
Avoti: VsV