intransitīvs

intransitīvs īpašības vārds; joma: valodniecībaLocīšana

Lietojuma biežums :

Pamata pakāpe:

Nenoteiktā galotne

Noteiktā galotne

Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-

Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne

intransitīvi apstākļa vārds

intr. saīsinājums

intrans. saīsinājums

Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.

Stabili vārdu savienojumiIntransitīvs verbs.

Intransitīvs verbs vārdkoptermins; joma: valodniecība — darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds

Avoti: LLVV, VsV, i2

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Paši par sevi transitīvie vārdi ir ar intransitīvu nozīmi, piemēram, skrienu, eju.
Intransitīvo ( bez tiešā objekta) teikumu subjekts un transitīvo ( ar tiešo objektu) teikumu objekts ir vienā un tajā pašā locījumā, ergatīvā, kas atkarībā no teikuma veida mūsu valodā atbilst nominatīvam vai akuzatīvam.
Sastopami atvasinājumi, kas darināti gan no intransitīviem, gan no transitīviem verbiem, un tie bieži tiek lietoti kā sinonīmi, nereti arī tekstā atrodas līdzās, piemēram, s ad e gš a n a s=uperis, s ad edz e nāš a n a s=uperis.
AR ot Nelokāmo darāmās kārtas divdabi ar ot veido gan no transitīviem , gan intransitīviem darbības vārdiem
6. dzīvotspējīgākie vārdi - " hacktivism", " - pad", " telework", " to trend" ( kā intransitīvs verbs);