intransitivitāte
intransitivitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | intransitivitāte | intransitivitātes |
| Ģen. | intransitivitātes | intransitivitāšu |
| Dat. | intransitivitātei | intransitivitātēm |
| Akuz. | intransitivitāti | intransitivitātes |
| Lok. | intransitivitātē | intransitivitātēs |
Vispārināta īpašība → intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība.
Avoti: LLVV