spogāt
spogāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti
Locīšana
spogot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Mirdzēt, laistīties.
2.Lēnām pilēt, tecēt.
3.Veidoties tauku vai eļļas apļiem uz karsta, verdoša šķidruma virsas.
4.novecojis Sūkties cauri.
Avoti: LLVV, KiV, KV