kuļāt
kuļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kuļāju | kuļājam | kuļāju | kuļājām | kuļāšu | kuļāsim |
| 2. pers. | kuļā | kuļājat | kuļāji | kuļājāt | kuļāsi | kuļāsiet, kuļāsit |
| 3. pers. | kuļā | kuļāja | kuļās | |||
Pavēles izteiksme: kuļā (vsk. 2. pers.), kuļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kuļājot (tag.), kuļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kuļātu
Vajadzības izteiksme: jākuļā
1.Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
1.1.intransitīvs
1.2.Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
1.3.intransitīvs
1.4.Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
2.parasti formā: trešā persona Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
3.lieto: pareti Vairākkārt sist.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slinki kuļājot kājas, garām aizpeld flegmatisks bruņurupucis.
- Nagana stobrs jocīgi kuļāja gaisu.
- Uz Zmeja mopēda bagāžnieka, ieķēries braucēja svītrainā džempera sānos un kuļādams izstīdzējušās kājas, sēdēja trešais zēns.
- Es kuļāju kājas, mētāju ēdmaņu un klausos - hlopt, hlopt; hlopt, hlopt; hlopt, hlopt...
- Pa muti kuļās šuvju diegi.