kūļāt
kūļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūļāju | kūļājam | kūļāju | kūļājām | kūļāšu | kūļāsim |
| 2. pers. | kūļā | kūļājat | kūļāji | kūļājāt | kūļāsi | kūļāsiet, kūļāsit |
| 3. pers. | kūļā | kūļāja | kūļās | |||
Pavēles izteiksme: kūļā (vsk. 2. pers.), kūļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūļājot (tag.), kūļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūļātu
Vajadzības izteiksme: jākūļā
1.Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
1.1.intransitīvs
1.2.Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
1.3.intransitīvs
1.4.Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
2.parasti formā: trešā persona Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
3.lieto: pareti Vairākkārt sist.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīz vien es, kājas kūļādams, sēdēju pie bodītes.
- Sēžam uz dzelzceļa uzbēruma, kūļājam kājas vai atmiņas.
- Riko kūļāja asti gar Kārļa kājām, un suņa siltums pārņēma viņa ķermeni.
- Balodis, spārnus kūļādams, aicināja viņu pasteigties.
- – viņš nikni apsauc suni, kurš priecīgs kūļā asti, apsveicinoties ar Žani.