sapīt
sapīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sapinu | sapinam | sapinu | sapinām | sapīšu | sapīsim |
2. pers. | sapin | sapinat | sapini | sapināt | sapīsi | sapīsiet, sapīsit |
3. pers. | sapin | sapina | sapīs |
Pavēles izteiksme: sapin (vsk. 2. pers.), sapiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapinot (tag.), sapīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapītu
Vajadzības izteiksme: jāsapin
1.Pinot savienot, sasaistīt.
1.1.Pinot izveidot.
1.2.Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
2.Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
2.1.pārnestā nozīmē Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
3.apvidvārds Pinot izgatavot (lielāku daudzumu).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Proenza Schouler – minimālistiska bize, kas cieši sapīta ar aukliņu.
- Ar bizēs sapītiem matiem viņa izskatījās burvīgi," teica Kidmena.
- Atsakās, jo pārāk sapīti ir bērna rašānās un dzimšanas apstākļi.
- Rūķīši palīdzēja mazajiem saģērbties, saklāt gultiņas, sapīt meitenēm matus.
- Izmantojot teiplenti, var sapīt ciešāk un izmantot īsāku kātu puķes.