teikums
teikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teikums | teikumi |
| Ģen. | teikuma | teikumu |
| Dat. | teikumam | teikumiem |
| Akuz. | teikumu | teikumus |
| Lok. | teikumā | teikumos |
Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
PiemēriViņš nepabeidza teikumu.
- Viņš nepabeidza teikumu.
- Pēdējos teikumus Darjus grūstin izgrūda caur sakostiem zobiem.
- Mairita to skaidroja no sava viedokļa vienkāršos paplašinātos teikumos.
- Pēdējo teikuma daļu Tobiass izrunāja ļoti ātri, lai viņu nepārtrauktu šķavas.
Stabili vārdu savienojumiBezkopas teikums. Jaukts salikts teikums.
- Bezkopas teikums vārdkoptermins — teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs
- Jaukts salikts teikums vārdkoptermins — salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums
- Jautājuma teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu
- Neatkarīga teikuma daļa vārdkoptermins; joma: valodniecība — salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
- Nepilns teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kurā nav teikuma virslocekļu
- Pilns teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs
- Salikts teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu
- Teikuma aktuālais dalījums vārdkoptermins — konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā
- Teikuma aprāvums vārdkoptermins — teikums ar nepabeigtu teikuma struktūru, ko parasti ietekmē ārēji apstākļi
- Teikuma komunikatīvais tips vārdkoptermins — teikuma tips, ko vieno saziņas mērķis resp. komunikatīvā ievirze
- Teikuma loceklis vārdkoptermins; joma: valodniecība — patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- Teikuma locekļa grupa vārdkoptermins — teikuma loceklis kopā ar tam tieši vai pakāpeniski pakārtotām vārdformām, tātad teikuma locekļa veidotā vārdkopa
- Teikuma modalitāte vārdkoptermins — sintaktiskā modalitāte
- Teikuma palīgloceklis vārdkoptermins — teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem
- Teikuma priekšmeta palīgteikums vārdkoptermins — palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā
- Teikuma priekšmets vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs
- Teikuma semantiskā struktūra vārdkoptermins — jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem
- Teikuma sintaktiskā struktūra vārdkoptermins — noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā
- Teikuma struktūra vārdkoptermins — teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums
- Teikuma struktūras shēma vārdkoptermins — vispārināts teikuma paraugs, kurā ietilpst teikuma veidošanai nepieciešamais komponentu (vārdformu, teikuma daļu) minimums, ko iespējams attēlot ar simboliem
- Teikuma virsloceklis vārdkoptermins — teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu
- Vienkāršs teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
Avoti: LLVV, VsV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit