vālīte
vālīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vālīte | vālītes |
Ģen. | vālītes | vālīšu |
Dat. | vālītei | vālītēm |
Akuz. | vālīti | vālītes |
Lok. | vālītē | vālītēs |
1.Dem. → vāle.
2.Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
3.joma: botānika Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
4.joma: anatomija Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
5.apvidvārds Vidējā ceļteka ("Plantago media").
6.apvidvārds Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Individuālajās sacensībās programmā būs vingrojumi ar bumbu, vālītēm un lentu.
- attēlu), iegūsi kukurūzas vālīti, kas izskatīsies gana neparasti.
- Esam pamesti Ekvadoras kalnos vieni ar pāris vārītām kukurūzas vālītēm somā.
- Krāsu redzi nodrošina šūnas, ko sauc par „ vālītēm”.
- Irokēzu sievietes no kukurūzas vālītēm ar brieža žokļa kaulu izlobīja sēkliņas.