atkratīt
atkratīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkratu | atkratām | atkratīju | atkratījām | atkratīšu | atkratīsim |
| 2. pers. | atkrati | atkratāt | atkratīji | atkratījāt | atkratīsi | atkratīsiet, atkratīsit |
| 3. pers. | atkrata | atkratīja | atkratīs | |||
Pavēles izteiksme: atkrati (vsk. 2. pers.), atkratiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkratot (tag.), atkratīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkratītu
Vajadzības izteiksme: jāatkrata
1.Pakratot atvirzīt nost (no kā).
1.1.pārnestā nozīmē Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
2.apvidvārds Kratot nopurināt.
3.apvidvārds Ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus).
3.1.Ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus).
Stabili vārdu savienojumiAtkratīt galvu.
- Atkratīt galvu kolokācija — atbildēt ar noraidošu galvas kustību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- (Atkrata ar galvu Simonam; tad uz Jāzepu.)
- (Lūko atkratīt Laimdotu, kas viņu apskāvusi.)
- (Atkrata viņu riebdamies.)
- Valgus, saites atkrata;
- Un Natāle atkratīja no sevis slinko vienaldzību un kļuva žirgta