teratoloģija
teratoloģija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teratoloģija | teratoloģijas |
| Ģen. | teratoloģijas | teratoloģiju |
| Dat. | teratoloģijai | teratoloģijām |
| Akuz. | teratoloģiju | teratoloģijas |
| Lok. | teratoloģijā | teratoloģijās |
1.Zinātnes nozare, kas pētī neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus organismos.
2.novecojis Nenormālībām veltītā dabaszinātņu daļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 128.1. normālā, topogrāfiskā un patoloģiskā anatomija, teratoloģija un ektodermas un mezodermas attīstības vēsture;
- Vissenākās teratoloģijas liecības ir Austrālijas aborigēnu zīmējumi uz smilšakmens alu sienām, kas ataino kopā saaugušus dvīņus.
- Teratoloģija
- Dabaszinātņu attīstība 17. gadsimtā mainīja uzskatus un uzsvēra neparastās parādības eksperimentālos aspektus, veidojās objektīvi secinājumi, teratoloģija tika demistificēta un vecie uzskati mainījās.
- Teratoloģija ( no , " teratos" — 'brīnums, kroplība' un , " logia" — 'mācība') ir mācība par cilvēku un dzīvnieku ķermeņu attīstības anomālijām, to etioloģiju, patoģenēzi un sastopamības biežumu.