izsvītrot
Lietojuma biežums :
izsvītrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
Stabili vārdu savienojumiIzsvītrot no dzīves.
1.1.Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
1.2.pārnestā nozīmē Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
2.apvidvārds Izrotāt ar svītrām.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri