izšalkt
izšalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšalcu | izšalcam | izšalcu | izšalcām | izšalkšu | izšalksim |
| 2. pers. | izšalc | izšalcat | izšalci | izšalcāt | izšalksi | izšalksiet, izšalksit |
| 3. pers. | izšalc | izšalca | izšalks | |||
Pavēles izteiksme: izšalc (vsk. 2. pers.), izšalciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšalcot (tag.), izšalkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšalktu
Vajadzības izteiksme: jāizšalc
Šalkt un pārstāt šalkt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas tas, viņš nodomāja un atkal iekliedzās, jo nu līdzīgas sāpes vienlaikus izšalca cauri abām kājām kaut kur pie potītes.
- Dzīvē pienāk tas brīdis, kad caur mani izšalc doma, kā bulta un es saprotu, ka esmu tur, kur gribu būt, ka nodarbojos ar to, kas man patīk un dara mani piepildītu ....
- Pirms dažām nedēļām, kad mūsu pašu policija brutāli iesvieda mašīnā režisoru Viesturu Kairišu un dziedātāju Asmiku Grigorjanu, ne vienam vien prātam cauri izšalca doma: kā tad nu tā, vai tad nevarēja vienkārši parunāties, tā draudzīgi, mierīgi un labestīgi?