izšalkot
izšalkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšalkoju | izšalkojam | izšalkoju | izšalkojām | izšalkošu | izšalkosim |
| 2. pers. | izšalko | izšalkojat | izšalkoji | izšalkojāt | izšalkosi | izšalkosiet, izšalkosit |
| 3. pers. | izšalko | izšalkoja | izšalkos | |||
Pavēles izteiksme: izšalko (vsk. 2. pers.), izšalkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšalkojot (tag.), izšalkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšalkotu
Vajadzības izteiksme: jāizšalko
Šalkot un pārstāt šalkot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No glāsta cauri Artūra ķermenim izšalko karsta strāva.
- Viena diena manā mūžā Ir vējš, kas izšalkojis tumsā.
- - Viens ir informatīvā interese, pavisam kas cits - kad ar šūnām, sirdi un asinīm dzimtas stāsts izšalko tev cauri un paliek kā viļņi, kas iedarbināmi jebkurā brīdī, kad domā par šo tēmu.