noslēpumains
Lietojuma biežums :
noslēpumains īpašības vārds
Locīšana
noslēpumaini apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav izprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku).
PiemēriViņas liegais tērps mazliet paplīvoja gaisos un aizsteidzās līdzi noslēpumainai nesējai.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTikai burvis Flīģelis bija pavisam mierīgs un, glaudot abus suņus, smaidīja savu noslēpumaino smaidu....
1.2.Tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains.
PiemēriTaču agrāk viņa visu redzējusi kā noslēpumainu veidolu spogulī, bet pašlaik skatīja aci pret aci.
2.Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar neparastumu, savādumu.
PiemēriTie atgādināja noslēpumainus kalnu milzeņus, kas pieļauj īsam gaismas sprādzienam apgaismot tikai dažas aizas.
Avoti: MLVV, EV, T
Korpusa piemēri:šeit