noslīcināties
Lietojuma biežums :
noslīcināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noslīcinos | noslīcināmies | noslīcinājos | noslīcinājāmies | noslīcināšos | noslīcināsimies |
| 2. pers. | noslīcinies | noslīcināties | noslīcinājies | noslīcinājāties | noslīcināsies | noslīcināsieties, noslīcināsities |
| 3. pers. | noslīcinās | noslīcinājās | noslīcināsies | |||
Pavēles izteiksme: noslīcinies (vsk. 2. pers.), noslīcinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noslīcinoties (tag.), noslīcināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noslīcinātos
Vajadzības izteiksme: jānoslīcinās
Refl. → noslīcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viļņa patiešām varētu noslīcināties, mājas skumīgā rindā varētu sarāpot ūdenī.
- Viņa salika mēteļa kabatās akmeņus, iebrida upē un noslīcinājās.
- Jaņe ar Juļu stāstīja, kā esot noslīcinājusies VV māte.
- Īsi pēc tam viņa sieva aiz bēdām noslīcinājusies jūrā.
- Viņa piepildīja sava mēteļa kabatas ar akmeņiem un iesoļoja Ūzas upē un noslīcinājās.