nokratīt
nokratīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokratu | nokratām | nokratīju | nokratījām | nokratīšu | nokratīsim |
| 2. pers. | nokrati | nokratāt | nokratīji | nokratījāt | nokratīsi | nokratīsiet, nokratīsit |
| 3. pers. | nokrata | nokratīja | nokratīs | |||
Pavēles izteiksme: nokrati (vsk. 2. pers.), nokratiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokratot (tag.), nokratīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokratītu
Vajadzības izteiksme: jānokrata
1.Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
1.1.pārnestā nozīmē Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
1.2.Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
1.3.pārnestā nozīmē Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
1.4.pārnestā nozīmē Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
2.Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
2.1.Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
3.Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toms piecēlās, paspēra dažus soļus, gribēdams nokratīt spiedīgo smagumu.
- Oļģerts centās iespējami neuzkrītoši nokratīt no rokām ar zobiem pārgrauzto virvi.
- Gunča nosmējās un nokratīja galvu, kā nespēdams ticēt savām ausīm.
- Un zars saliecas vēl mazliet, lai nokratītu sniegu no saviem pleciem.
- Uz lapām uzbirušās ziedlapas nokrata zemē vai novāc, lai nerodas puve.