nokraukāties
nokraukāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokraukājos | nokraukājamies | nokraukājos | nokraukājāmies | nokraukāšos | nokraukāsimies |
| 2. pers. | nokraukājies | nokraukājaties | nokraukājies | nokraukājāties | nokraukāsies | nokraukāsieties, nokraukāsities |
| 3. pers. | nokraukājas | nokraukājās | nokraukāsies | |||
Pavēles izteiksme: nokraukājies (vsk. 2. pers.), nokraukājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokraukājoties (tag.), nokraukāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokraukātos
Vajadzības izteiksme: jānokraukājas
Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad kaut kas nokraukājas un nošņapst pie otrā sāna, bet tas ir kāds cits ragainais, kurš tūlīt aizmeimuro tālāk.
- Reiz, kad Jonelis no tēva ņurdieniem bija norobežojies ar tik biezu vienaldzības sienu, ka to nebūtu varējis sagraut pat lielgabala šāviens, un turpināja lasīt par Kastora un Polluksa draudzību, kas viņam stipri atgādināja paša draudzību ar Kazimieru, tēvs izrāva grāmatu viņam no rokām, nokraukājies iespļāva starp lapām, aizcirta sējumu ciet un ieaurojās: " Vai vismaz tagad paklausīsies, ko es saku?!
- Nokraukājās, pakasījās.
- (Nokraukājas.)