izvarot
izvarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izvaroju | izvarojam | izvaroju | izvarojām | izvarošu | izvarosim |
2. pers. | izvaro | izvarojat | izvaroji | izvarojāt | izvarosi | izvarosiet, izvarosit |
3. pers. | izvaro | izvaroja | izvaros |
Pavēles izteiksme: izvaro (vsk. 2. pers.), izvarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvarojot (tag.), izvarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvarotu
Vajadzības izteiksme: jāizvaro
Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
PiemēriTaču, ieraugot Gustavu guļam uz kailās Maritas, mani pārņēma tik mežonīgs naids, it kā viņš tur izvarotu manu māti vai māsu.
- Taču, ieraugot Gustavu guļam uz kailās Maritas, mani pārņēma tik mežonīgs naids, it kā viņš tur izvarotu manu māti vai māsu.
- Es atstāstu viņam kādu dāņu filmu, priecājos par tās veidotāju ētiku, viņi saviem filmu varoņiem liek stāstīt dokumentālus pārdzīvojumus – patēvs izvarojis pameitu.
- Te ir viss, kas mums vajadzīgs: gan kapsēta, gan zārks, gan nabaga izvarotās meitenītes murgi.
- Par laimi, parkā mani vēl neviens nebija izvarojis, lai gan tieši parki ir tam tik piemērotas vietas.
- pārnestā nozīmē Morics atvēra ledusskapi, un viņam uz kājām izlija pusaizvērts jogurts, plauktiņos mētājās izvarots margarīns bez vāciņa un četru iegrauztu maizuku šķīvis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit