izvārīt1
izvārīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvāru | izvārām | izvārīju | izvārījām | izvārīšu | izvārīsim |
| 2. pers. | izvāri | izvārāt | izvārīji | izvārījāt | izvārīsi | izvārīsiet, izvārīsit |
| 3. pers. | izvāra | izvārīja | izvārīs | |||
Pavēles izteiksme: izvāri (vsk. 2. pers.), izvāriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvārot (tag.), izvārīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvārītu
Vajadzības izteiksme: jāizvāra
1.Vārot izgatavot (parasti ēdienu).
1.1.Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
1.2.Vārot izmantot (kā) gatavošanai.
2.Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
3.apvidvārds Izrunāties, izpļāpāties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaļu izvārīt, atkaulot un sagriezt salmiņos 2-2,5 mm.
- Kaulus liek katlā, aplej ar aukstu ūdeni un izvāra buljonu.
- , " Vai olas var izvārīt arī bez čaumalas?" "
- Katrs varēja nobaudīt lielajā čuguna katlā turpat uz ugunskura izvārītu zupu.
- Kad virtuļi bija izvārīti, sākās skaistākā un garšīgākā daļa-rotāšana.