izvārgt | Tēzaurs

izvārgt

Lietojuma biežums :

izvārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.

1.1.Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri