izvārtīt
izvārtīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvārtu | izvārtām | izvārtīju | izvārtījām | izvārtīšu | izvārtīsim |
| 2. pers. | izvārti | izvārtāt | izvārtīji | izvārtījāt | izvārtīsi | izvārtīsiet, izvārtīsit |
| 3. pers. | izvārta | izvārtīja | izvārtīs | |||
Pavēles izteiksme: izvārti (vsk. 2. pers.), izvārtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvārtot (tag.), izvārtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvārtītu
Vajadzības izteiksme: jāizvārta
1.Vārtoties pieplacināt, saplacināt.
2.Vārtīt un pabeigt vārtīt.
3.Uzmanīgi izkopt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēģināja Žoana vārdu izvārtīt dubļos, un viņš par to smējās.
- Tajos liek ābolu daiviņas un izvārta taukos.
- Piemēram, šogad janvārī pirmo kārtīgo Groznijā uzsnigušo sniegu viņš nosvinējis, tajā izvārtot savus ministrus.
- Neskatoties uz to, ka viņš Ievas iniciācijā bija saudzīgs un maigs kā zīds, abi naktī bija nobradājuši, nomīdījuši un izvārtījuši zāli kā kaislīgākie mīlētāji.
- Zivs iet uz visām ballēm, neizlaiž nevienu deju, atstājot zālienā pielūdzēju savstarpēji izdauzītus zobus un dubļos izvārtītas žaketes, taču apprecas ar brīvības gaisu pusgadu elpojušu bijušo ieslodzīto.