aizjūgt
aizjūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizjūdzu | aizjūdzam | aizjūdzu | aizjūdzām | aizjūgšu | aizjūgsim |
| 2. pers. | aizjūdz | aizjūdzat | aizjūdzi | aizjūdzāt | aizjūgsi | aizjūgsiet, aizjūgsit |
| 3. pers. | aizjūdz | aizjūdza | aizjūgs | |||
Pavēles izteiksme: aizjūdz (vsk. 2. pers.), aizjūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizjūdzot (tag.), aizjūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizjūgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizjūdz
Piesaistīt (darba dzīvnieku) transportlīdzeklim, darba rīkam; (biežāk) iejūgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc viņš tagad pamostas rīta tumsā, aizjūdz Izidu un dodas ceļā.
- Saimniece uz pēdām liek kumeļu aizjūgt un brauc uz pilsētu.
- Priekšā aizjūgti dižajās seši koši zaļi gurķu zirgi, izrotāti kupliem sīpolloku pušķiem.
- Zirgi bija aizjūgti priekšā paša Franka Johauzena ceļojumu karietei, un stacijās varēs tos nomainīt.
- Grīšļu Zāle ietina Farbīti pūku segā un iesēdināja vieglajā laiviņā, kurai priekšā bija aizjūgts dzērvju kāsis.