insinuēt
insinuēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | insinuēju | insinuējam | insinuēju | insinuējām | insinuēšu | insinuēsim |
2. pers. | insinuē | insinuējat | insinuēji | insinuējāt | insinuēsi | insinuēsiet, insinuēsit |
3. pers. | insinuē | insinuēja | insinuēs |
Pavēles izteiksme: insinuē (vsk. 2. pers.), insinuējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: insinuējot (tag.), insinuēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: insinuētu
Vajadzības izteiksme: jāinsinuē
Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- P.S. Daži komentētāji gan šeit, gan arī citos emuāros ir mēģinājuši insinuēt, ka tikai liberāļi ( nereti vienā maisā bāžot laikrakstu Diena un organizācijām Providus un Delna) gribot uztiept pārējiem dažādas korupcijas, vēlēšanu kampaņu un ziedojumu regulācijas.