norma
Lietojuma biežums :
norma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
Saistītās nozīmeslikums, noteikums.
Stabili vārdu savienojumiDispozitīva norma. Sociālās normas.
1.1.Noteikums, princips (kā) vislabākai, vismērķtiecīgākai izmantošanai, veikšanai.
2.Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
Stabili vārdu savienojumiAr normām pamatotā novērtēšana.
2.1.joma: psiholoģija Lielā izlasē pamatotu testa mērījumu standartizētas balles.
3.vēsturisks Poligrāfijā — grāmatas iespiedloksnes pirmās lappuses apakšā, kreisajā pusē ar sīkiem burtiem rakstīts loksnes numurs un grāmatas nosaukums vai autors.
Avoti: LLVV, VsV, GV, KiV, Psv
Korpusa piemēri