noteikums
noteikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | noteikums | noteikumi |
Ģen. | noteikuma | noteikumu |
Dat. | noteikumam | noteikumiem |
Akuz. | noteikumu | noteikumus |
Lok. | noteikumā | noteikumos |
not. saīsinājums
1.parasti formā: daudzskaitlis Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
PiemēriAbi ar Elki stāvējām prāvesta priekšā, un viņš mums lasīja laulības noteikumus.
- Abi ar Elki stāvējām prāvesta priekšā, un viņš mums lasīja laulības noteikumus.
- Studēju grāmatas par lidošanas noteikumiem, radio sakariem, avārijām un tā tālāk.
- Noteikumus pārkāpuši nebijām.
- To paredzot Ministru kabineta noteikumi.
2.Prasība, kas ir obligāti jāizpilda, jāievēro; nosacījums(1).
PiemēriTas kļūst par viņas jauno noteikumu- nevērt ciet logu.
- Tas kļūst par viņas jauno noteikumu- nevērt ciet logu.
- Bet vedekla kaut kā nevarēja pieņemt viņas noteikumus.
- - Tikai,- viņš viltīgi pasmaidīja,- man ir viens noteikums.
- Šeit darba noteikumi esot stingri.
2.1.Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).
PiemēriKustības ir svarīgs dzīvības noteikums.
- Kustības ir svarīgs dzīvības noteikums.
Tulkojumiprinciple, rule, condition, precondition.
principle, rule
a basic generalization that is accepted as true and that can be used as a basis for reasoning or conduct; "their principles of composition characterized all their works"
(LV plašāka nozīme) condition, precondition, stipulation
an assumption on which rests the validity or effect of something else
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: TWN, LLVV, DIA
Korpusa piemēri:šeit