uzzelt
uzzelt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzzeļu | uzzeļam | uzzēlu | uzzēlām | uzzelšu | uzzelsim |
| 2. pers. | uzzel | uzzeļat | uzzēli | uzzēlāt | uzzelsi | uzzelsiet, uzzelsit |
| 3. pers. | uzzeļ | uzzēla | uzzels | |||
Pavēles izteiksme: uzzel (vsk. 2. pers.), uzzeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzzeļot (tag.), uzzelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzzeltu
Vajadzības izteiksme: jāuzzeļ
1.Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
1.1.Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
2.Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atvērsies, vairosies manta un mūsu tēvija uzzels.
- Jāpriecājas, ka biedrībai izdevies tā uzzelt, un jāvēl viņai nākamībā tas pats.
- No tā koši uzzelto spoža saules stara skarts liekais zobs, tikpat ātri nodziestot kā komēta augusta nakts debesīs.
- Astoņdesmitajos uzzēla un sāka triumfāli valdīt modes dizains, interese par īpašām vērtībām un līdz ar to dizainera vārda glorificēšana.
- Vēl mūsu paaudze redzējusi, kā tā izaug no niecīgiem sīkumiem, tad krāšņi uzzeldama; kaut drūmās jausmas par drīzu bojāeju izrādītos pāragras.”