ierist
ierist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ierisu | ierisam | ierisu | ierisām | ierisīšu | ierisīsim |
2. pers. | ieris | ierisat | ierisi | ierisāt | ierisīsi | ierisīsiet, ierisīsit |
3. pers. | ieris | ierisa | ierisīs |
Pavēles izteiksme: ieris (vsk. 2. pers.), ierisiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierisot (tag.), ierisīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieristu
Vajadzības izteiksme: jāieris
Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu toponīmijā hidrogrāfiskās nomenklatūras vārdi, īpaši aizguvumi no citām valodām, bieži ieplūduši onomastiskajā leksēmā vai pārtapuši par produktīvu topoformantu ( piemēram, topoizskaņa - ieris ig. järv, līb. jōra ‘ezers’).
- Tā ig. järv, līb. jōra ‘ezers’ sastopami vietvārdu izskaņās - ieris, ig. küla, līb. kilà ‘ciems’ ir atrodams dažu apdzīvotu vietu nosaukumos Matkule, Patkule, Ikšķile ( Дамбе 1970, 133, skat. arī promocijas darba 3.3. nodaļu).
- Galotne - is latviešu valodā ir arī uzvārdos ar izskaņu - ainis, - elis, - ulis, - ieris, - manis, - aitis, - eitis, - ītis, - ietis, piemēram, Aglonietis ( nevis Agloniets), Šūmanis ( nevis Šūmans).
- Latviešu toponīmijā hidrogrāfiskās nomenklatūras vārdi, īpaši aizguvumi no citām valodām, bieži ieplūduši onomastiskajā leksēmā vai pārtapuši par produktīvu topoformantu ( piemēram, topoizskaņa - ieris < ig. järv, līb. jōra ‘ezers’).
- Barona 28 4 5 32 R 186 55 z s IERIS I. Jansons