boķēt2
boķēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | boķēju | boķējam | boķēju | boķējām | boķēšu | boķēsim |
| 2. pers. | boķē | boķējat | boķēji | boķējāt | boķēsi | boķēsiet, boķēsit |
| 3. pers. | boķē | boķēja | boķēs | |||
Pavēles izteiksme: boķē (vsk. 2. pers.), boķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: boķējot (tag.), boķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: boķētu
Vajadzības izteiksme: jāboķē
Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man ir bīstami uz tām skatīties, man vajadzētu nolaist acis, ar rokām aizsegt seju un paslēpties pašam no sevis — taču, gandrīz zaudējis sajēgu, es turpinu kārīgi boķēt.
- Vienīgais, kas mūs abus šķīra, — viņai patika boķēt tālrādī.
- Viņa nelasīja grāmatas, tikai boķēja savā tālrādī.
- Žēl, Marta vairs nav, tagad mēs sēdētu kādā bārā un dzertu vermutu, bet viņš stāstītu par kādu jaunu priekšmetu savā kolekcijā: kad ieraudzīju to pirmoreiz, es nodomāju, ka viņš ir kāds lupatlasis, tik daudz no visa kā viņa istabā bija sakrauts, viņš taisīja inventarizāciju, bet viņa dēls sēdēja kaktā un drūmi boķēja uz mums abiem; dēls ienīst Martu, viņa dēls ir proporcionāls kā ģeometriskā figūra, viņš ir baigākais komjaunatnes līderis, man vienmēr ir gribējies pavest un samaitāt šo smukulīti, lai viņš nav tāds paipuisītis, sievietes viņš nicina, bagātību arī, viņam kārojas vienīgi tikt pie varas.
- boksera porcija boksterēt bokškerēt burtot boķēt boķīt skatīties