zīdīt
zīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zīdu | zīdām | zīdīju | zīdījām | zīdīšu | zīdīsim |
| 2. pers. | zīdi | zīdāt | zīdīji | zīdījāt | zīdīsi | zīdīsiet, zīdīsit |
| 3. pers. | zīda | zīdīja | zīdīs | |||
Pavēles izteiksme: zīdi (vsk. 2. pers.), zīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zīdot (tag.), zīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zīdītu
Vajadzības izteiksme: jāzīda
1.Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
PiemēriSoli no manas putekļainās sandales sēž jauna māte un zīda savu pirmdzimto.
- Soli no manas putekļainās sandales sēž jauna māte un zīda savu pirmdzimto.
- Galu galā līdz šim viņa vienmēr bija raukusi degunu, ja kāda māte zīdīja bērnu, citiem redzot.
- Daži pat spriež, ka spēja iznēsāt, dzemdēt un zīdīt bērnu ir sieviešu privilēģija, kas vīriešos izsaucot skaudības un mazvērtības jūtas, un patriarhālas varas mehānismi ir tikai kompensācija ievainotajam vīriešu “ego”.
2.Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli – par dzīvnieku mātīti).
PiemēriElīza kucēnu pārnesa azotē, taisīdamās bārenīti izbarot ar govs pienu, bet negaidot viņu pieņēma kaķene un sāka zīdīt.
- Elīza kucēnu pārnesa azotē, taisīdamās bārenīti izbarot ar govs pienu, bet negaidot viņu pieņēma kaķene un sāka zīdīt.
- Kaķēni, kurus zīda, maigi mīca ar ķepiņām mammas vēderu, lai izspiestu piena strūklu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit