Paplašinātā meklēšana
Meklējam zīdīt.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (270):
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
- aplacentārs Aplacentārie dzīvnieki - zīdītāji (kloāku un somainie), kuriem dīgļa attīstības gaitā nerodas placenta.
- spalva Apmatojums (zīdītājdzīvniekiem).
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- apzīst Apzīdīt.
- babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi.
- atzīdītis Atzīdīte.
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- blastocista Augstāko zīdītāju (placentāļu) dīgļa pūslīšveida attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
- girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- emma Aukle, zīdītāja (muižā); emba.
- emba Aukle, zīdītāja (muižā).
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- pupināt Barot ar krūti; zīdīt.
- piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
- alecitāls Bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas.
- aplacentāls Bez placentas; zooloģija daži zīdītāji, piem., ķengurs.
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
- aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
- armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
- apbarāt Būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes.
- varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- diplosoma Centriolu pāris zīdītāju dzīvnieku šūnās.
- askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
- implantācija Cilvēka un augstāko zīdītāju dīgļa iekļūšana dzemdes gļotādā.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
- babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- prototheria Dējējzīdītāju apakšklase.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- difiodontisms Divreizēja zobu izšķilšanās dzīves laikā (vairumam zīdītāju).
- bimani Divroči, zīdītāju kārta, ietverot cilvēkus.
- kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
- theria Dzemdētājzīdītāji.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
- actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
- ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts.
- teriofauna Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
- argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
- amba Gādniece, zīdītāja.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
- dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles.
- matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
- piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks.
- renīns Hidrolāžu klases enzīms, kas veidojas zīdītāju nierēs un katalizē angiotensinogēna pārvēršanos angiotensīnā, līdz ar to veicinot arteriālā spiediena paaugstināšanos.
- homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji.
- sprendzbuks Ierīce aitu kūtī, ar ko nosprosto aitas galvu, ja tā nevēlas zīdīt jērus.
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas.
- sazīdināt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
- sazīdīt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
- atzīdīt Ilgāku laiku, daudz zīdīt.
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām.
- izdzīdēt Izdzīdīt.
- brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā.
- trīspaugurzobji Izmirusi pirmatnēju zīdītāju apakšklase juras perioda beigās un krīta periodā.
- daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum.
- savrupzvēri Izmirusi zīdītāju apakšklase, nelieli dzīvnieki, fitofāgi, dzīvojuši no vēlā juras perioda līdz vēlajam eocēnam.
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
- titanotheriidae Izmiruši, tapiriem līdzīgi, ziloņa lieluma zīdītāji, sastopami eocena un oligocena nogulumos.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- šņukurs Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
- atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
- atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae".
- grinds Jūras zīdītājs, delfīnu suga.
- narvals Jūras zīdītāju dzīvnieks zobvaļu grupā; narvalis.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- pazīdīt Kādu brīdi zīdīt.
- paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods.
- Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints.
- dermālskelets Kopapzīmējums veidojumniem, kas radušies zīdītāju dzīvnieku ādā un sastāv no kaula.
- eomaja Krīta perioda dzīvnieks, agrīnais zīdītājs, garums - 10 cm, dzīvojis pirms \~125 miljoniem gadu.
- atēlija Krūts zirnīša trūkums vai nepietiekama attīstība; nespēja tādēļ zīdīt.
- insectivora Kukaiņēdāji - zīdītāju klases kārta.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
- piretrs Kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
- titanoterijs Liels fosils terciārā perioda zīdītājdzīvnieks ar masīvu ķermeni, ar diviem ragiem uz deguna un nelielām galvas smadzenēm.
- mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
- meritērijs Ļoti sens, izmiris snuķaino kārtas zīdītājs, kas dzīvoja terciāra perioda pirmajā pusē.
- mammoloģija Mācība par zīdītājiem, nozare zooloģijā.
- allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
- estrs Meklēšanās - viena no zīdītājdzīvnieku dzimumcikla stadijām.
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods.
- ligzda Miteklis (dažiem nelieliem zīdītājiem).
- žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās.
- dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- asinsmuša Mušu dzimtas triba, smeceris pārragojies, ar to sūc zīdītāju, retāk putnu asinis, gk. tropos 5-7 ģintis, 40 sugas, Latvijā 3 ģintis, 4 sugas.
- nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta.
- ziloņcirslis Neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti.
- kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- behemots Nīlzirgs - masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā); hipopotams.
- ola No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem).
- kloākaiņi Oldējēji - zīdītāju kārta, visprimitīvākie zīdītāji, kam ir vairākas rāpuļu pazīmes, dzimumorgānu, izvadorgānu un gremošanas orgānu izvadi atveras kloākā, 2 dzimtas, 6 sugas.
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
- pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga.
- atrēzija Olšūnu atmiršana zīdītājdzīvniekiem.
- epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
- eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
- ureotēlisms Parādība, kuras gadījumā slāpekļmaiņas galaprodukti izdalās no organisma urīnvielas veidā, piem., zīdītājiem.
- akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi.
- artiodactyla Pārnadži - zīdītāju kārta.
- gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas.
- nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams.
- atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
- decidua Pati virsējā dzemdes gļotādas kārta zīdītājiem, kas raisoties placentai dzemdību beigās atdalās no dzemdes un tiek no tās izrauta līdz ar placentu.
- pasterellas Patogēniskas baktērijas, kas parazitē zīdītāju un putnu organismā, ierosina pasterelozi.
- papupināt Pazīdīt.
- pazīdināt Pazīdīt.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem).
- piezīdināt Pietiekoši zīdīt, zīdot paēdināt.
- uropterīns Pigments, identisks ksantopterīnam; izolēts no zīdītāju, arī no cilvēka urīna.
- diģitigradi Pirkstmiņi - zīdītāju dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz zemes tikai ar pirkstiem, piem., kaķi.
- placentalia Placentāļi, zīdītāji dzīvnieki ar placentu.
- zvīņa Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas.
- mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- carnivora Plēsēji - zīdītāju klases kārta.
- fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem.
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam.
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; šīs apakšklases dzīvnieki.
- dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām).
- laktācija process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu.
- pterīns Pteridīna ciklu saturošs pigments; atrodams tauriņu spārnos un zīdītājdzīvnieku audos.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls.
- metanefross Rāpuļu, putnu, zīdītāju (arī cilvēku) pāra izvadorgāns; sekundārā niere.
- Belovežas gārša rezervāts Baltkrievijā un Polijā, Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtnē, kopējā platība - \~1400 kvadrātkilometru, sastopamas 55 zīdītāju un >200 putnu sugu.
- Aka Lārentija romiešu mitoloģijā - gana sieva, Romula un Rema zīdītāja, divpadsmit dēlu māte.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- airkāji Roņveidīgie ("Pinnipedia") - sauszemes plēsējiem radniecīgu jūras zīdītāju grupa, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni.
- medījamie dzīvnieki savvaļā dzīvojoši zīdītāji un putni, kuru medīšana ir atļauta saskaņā ar medības reglamentējošiem normatīviem aktiem.
- zvērs Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
- pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai.
- brūnzobītis Sīkais brūnzobītis - zīdītāju klases kukaiņādāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Sorex munitissimus").
- gluddegunis Sikspārnis - zīdītāju klases sikspārņu kārtas dzimta ("Vespertilionidae").
- siltasiņi Siltasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru misas temperatūra nav atkarīga no ārējās temperatūras: cilvēks, zīdītāji, putni.
- homoiotermi Siltasiņu dzīvnieki (putni un zīdītāji), kam ķermeņa temperatūra ir relatīvi patstāvīga, neatkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
- homeotermiskie dzīvnieki siltasiņu dzīvnieki (zīdītāji un putni), kuru ķermeņa temperatūra gandrīz nemaz nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
- lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā.
- tamandu Skudrēdis, bezzobains zīdītājs Dienvidamerikā.
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā.
- ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos.
- pēdu spilventiņi spilventiņiem līdzīgi veidojumi zem kaķveidīgo un dažu citu zīdītāju pēdām.
- piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas.
- asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti.
- sars Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmatojumā).
- lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās.
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
- vanags Šīs dzimtas ģints ("Accipiter"), pārtiek no putniem un sīkiem zīdītājiem, 50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu.
- eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
- dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
- cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
- augļa ūdens šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- folikulicīti Šūnas, kas apņem zīdītāju olšūnu visā tās attīstības gaitā - ontoģenēzē.
- folikulocīti Šūnas, kas apņem zīdītāju olšūnu visā tās attīstības procesā - ooģenēzē.
- sarains Tāds, kam ir sari (par zīdītājiem, to ķermeņa daļām).
- postmitotisks Tāds, kas attiecas uz šūnām, kuras pārtrauc dalīšanos pēc brieduma sasniegšanas (piem., zīdītāju sirds vai centrālās nervu sistēmas šūnas).
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
- zīdains Tāds, ko nepieciešams zīdīt.
- oligolecitāls Tāds, kurā ir maz dzeltenuma (zīdītāju ola).
- siltasiņu Tāds, kura ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras (par zīdītājiem, putniem); homotermisks, homoterms.
- grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
- trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem.
- ūsas taustes orgāni - sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem)
- mamaloģija Terioloģija - zinātne par zīdītājiem.
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
- darapti Trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji.
- apzīdīt Turpināt zīdīt ar mātes pienu pēc normāli pieņemtā vecuma.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- dzeltenais ķermenis veidojums ("corpus luteum"), kas attīstās cilvēka un zīdītājdzīvnieku olnīcās pēc ovulācijas un funkcionē kā iekšējās sekrēcijas orgāns.
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
- diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi.
- leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas.
- spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
- spermatīns Viela, kas atrodas zīdītāju sēklas šķidrumā.
- megakariocīti Viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem.
- mastadenovīrusi Vīrusu ģints, kas inficē zīdītājus, izraisot elpceļu un gremošanas trakta, konjunktīvas, centrālās nervu sistēmas un urīnizvadorgānu slimības; infekcija var būt asimptomātiska.
- parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- alloteriji Vispirmākie zīdītāji, kas kļuvuši pazīstami no pārakmeņojumiem, juras, krīta un apakšējā terciārā periodā.
- cibetkaķis Viveru dzimtas ģints ("Civettictis"), kaķiem līdzīgi plēsīgi zīdītāji, ap 70 cm gari dzīvnieki.
- dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm.
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
- bezzobji Zemu organizētu zīdītāju dzīvnieku kārta ar nedaudzām dzimtām un sugām.
- galaktoterapija Zīdaiņa ārstēšana, zāles dodot mātei vai zīdītājai, lai bērns tās saņemtu ar pienu.
- barot ar krūti zīdīt.
- piena dziedzeris zīdītājdzīvnieku un cilvēka dziedzerorgāns pienu sekrēcijai; krūts dziedzeris.
- siltasiņu dzīvnieki zīdītāji un putni – dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras; homotermi.
- placentāļi Zīdītāji, kam ir placenta; šo zīdītāju apakšklase.
- Aujeski slimība zīdītāju infekcijas slimība, ko ierosina specifisks vīruss; uzņēmīgākās ir cūkas, lapsas un ūdeles.
- oldējējs Zīdītāju kārta - primitīvākie zīdītāji, kas dēj olas; raksturīgākie pārstāvji ir pīļknābji un skudreži.
- zaķveidīgie Zīdītāju kārta ("Lagomorpha"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi, 2 dzimtas, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- nepārnadži zīdītāju kārta ("Perissodactyla"), raksturīgākie pārstāvji ir zirgi, tapiri, degunradži; ekstremitātēm visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie attīstīti vāji; attiecīgā dzīvnieku kārta.
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
- sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu.
- jūrassirēna zīdītāju klases kārta ("Sirenia"), ziloņiem radniecīgi, lieli, masīvi jūras zīdītāji ar vārpstveida ķermeni, garums - līdz 5 m, masa - līdz 650 kg.
- cauruļzobis zīdītāju klases kārta ("Tubulidentata"), kurā ir tikai 1 dzimta un 1 suga.
- cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
- skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs.
- sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos.
- grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā.
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
- zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas.
- kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus).
- krūšu dobums zīdītāju ķermeņa dobuma priekšējā un cilvēka ķermeņa augšējā daļa ("cavum thoracis").
- surikats zīdītāju tipa plēsēju kārtas mangustu dzimtas suga ("Suricata suricata"), neliels dzīvnieks, kas savvaļā sastopams Dienvidāfrikas pustuksnešos.
- tauku dziedzeri zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri.
- mandele zīdītāju un cilvēka limfātisko audu sakopojums, kas atrodas mutes dobumā un rīkles gļotādā.
- dinotērijs Zilonim līdzīgs, līdz 4 m garš izmiris zīdītājs.
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
- ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
- mammālioloģija Zooloģijas dala, kas nodarbojas ar zīdītāju dzīvniekiem.
- terioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zīdītājus.
- teromorfi Zvēriem līdzīgas ķirzakas, fosilu rāpuļu grupa no pērna un triasa perioda; to ķermeņa uzbūvē bija daudzas pazīmes, kas to tuvina zīdītājiem.
- teriodonti Zvērzobji, fosilu rāpuļu grupa, pie kuras piederējuši arī zīdītāju priekšteči.
zīdīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV