Klaidoņpeles — zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints.
Stabili vārdu savienojumiApodemus agrarius. Apodemus flavicollis.
Stabili vārdu savienojumi
Apodemus agrarius — svītrainā klaidoņpele.
Apodemus flavicollis — dzeltenkakla klaidoņpele.
Apodemus sylvaticus — meža klaidoņpele.
Avoti:LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Vistuvākais radinieks ir dzeltenkakla klaidoņpele ( " Apodemus flavicolis").
Pārējās četras Latvijā sastopamās peļu sugas pārstāv klaidoņpeļu ģinti ( " Apodemus").
Meža klaidoņpele ( " Apodemus sylvaticus") ir klaidoņpeles ( " Apodemus") suga, kura viegli pielāgojas un ir ārkārtīgi auglīga.
Dažas grauzēju sugas, piemēram, Apodemus ģints peles, vienreiz inficējoties ar borēlijām, līdz mūža galam paliek infekciozas un izplata infekciju citām ērcēm [43].
Latvijā sastopamas 8 peļu dzimtas sugas: meža klaidoņpele ( " Apodemus sylvaticus"), svītrainā klaidoņpele ( " Apodemus agrarius"), dzeltenkakla klaidoņpele ( " Apodemus flavicollis"), mazā meža klaidoņpele ( " Apodemus uralensis"), pundurpele ( " Micromys minutus"), mājas pele ( " Mus musculus"), pelēkā žurka ( " Rattus norvegicus") un melnā žurka ( " Rattus rattus").