dzeloņcūka
dzeloņcūka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzeloņcūka | dzeloņcūkas |
| Ģen. | dzeloņcūkas | dzeloņcūku |
| Dat. | dzeloņcūkai | dzeloņcūkām |
| Akuz. | dzeloņcūku | dzeloņcūkas |
| Lok. | dzeloņcūkā | dzeloņcūkās |
Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums – 60-90 cm, masa – līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzeloņcūku adatas, putnu spalvas plaši izmantoja aušanā, pīšanā un izšuvumos.
- Medusāpši barojas ar medu, medī dzeloņcūkas un čūskas.
- Mikmaki, hūroni un citi ar dzeloņcūku adatām dekorēja arī bērza tāss priekšmetus.
- Reizēm Javas smirdīgais āpsis ieņem dzeloņcūkas alu, bet reizēm abi dzīvo vienā alā.
- Tie nedaudz atgādina Dienvidamerikā dzīvojošos skudrlāčus un citus adatainos dzīvniekus — ežus un dzeloņcūkas.