eocēns
eocēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | eocēns | eocēni |
Ģen. | eocēna | eocēnu |
Dat. | eocēnam | eocēniem |
Akuz. | eocēnu | eocēnus |
Lok. | eocēnā | eocēnos |
Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmie pārnadži dzīvoja eocēna sākumā, apmēram pirms 54 miljoniem gadu.
- Senākās lašveidīgās fosilijas " Eosalmo driftwoodensis" ir saglabājušās no eocēna.
- Nosaukumu " eocēns" 1833. gadā piedāvāja skotu ģeologs Čarlzs Laiels.
- Tas apdzīvoja Ziemeļameriku un Eirāziju no eocēna beigām līdz oligocēna sākumam.
- Paleocēns nomainīja Mezozoja ēras augškrīta epohu un beigās pārgāja eocēna epohā.