sarains
sarains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sarains | saraini |
| Ģen. | saraina | sarainu |
| Dat. | sarainam | sarainiem |
| Akuz. | sarainu | sarainus |
| Lok. | sarainā | sarainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| saraina | sarainas |
| sarainas | sarainu |
| sarainai | sarainām |
| sarainu | sarainas |
| sarainā | sarainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sarainais | sarainie |
| Ģen. | sarainā | saraino |
| Dat. | sarainajam | sarainajiem |
| Akuz. | saraino | sarainos |
| Lok. | sarainajā | sarainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sarainā | sarainās |
| sarainās | saraino |
| sarainajai | sarainajām |
| saraino | sarainās |
| sarainajā | sarainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
saraini apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir sari (par zīdītājiem, to ķermeņa daļām).
1.1.sarunvaloda Tāds, kur aug stingri, rupji mati (par cilvēka ķermeņa daļām); tāds, ko veido stingri, rupji mati (par cilvēka apmatojumu).
1.2.Matains2.
1.3.lieto: pareti Stingrs, rupjš (par matiem).
2.apvidvārds Starains, tāds, kam ir stari (1).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plakana un saraina Kurzemes cūka brūk virsū sārtiem, pusplikiem ārzemju vepriem.
- Īss, sarains un ass apmatojums ir vēl viena no šķirnes raksturīgām pazīmēm.
- Nešpetnā smarža lien degunā, sarainā aste dur zodā.
- Bet svešais norāva sev no galvas cilvēka masku un atklāja sarainu cūkas šņukuru.
- Viņš atslēja slotu pie sienas un ar knoķiem paberzēja savu saraino vaigu. “