mastodonts
mastodonts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mastodonts | mastodonti |
| Ģen. | mastodonta | mastodontu |
| Dat. | mastodontam | mastodontiem |
| Akuz. | mastodontu | mastodontus |
| Lok. | mastodontā | mastodontos |
Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
Avoti: LLVV, PDE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Silvestrs piegāja pie galda, uz kura rēgojās veclaicīgs magnetofons — īsts pirmstranzistoru ēras mastodonts.
- Un volga aizšalca garām ( nepaguvu saredzēt, kam) kaut kādam rēcošam nezvēram, kaut kādam rēgainam moloham, kaut kādam milzīgam tehnikas mastodontam, kas apžilbušo acu priekšā aizzibēja kā murgs.
- Atklāja mastodontu un nosauca vārdā pterodaktilu.
- Agrāk pie jums uz intervijām ieradās politikas mastodonti:
- Autors Mastodonts 604 Sveicinaati