svētīšana
svētīšana
1.Darbība, process → svētīt.
1.1.T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...").
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Pēc lūgšanas un ūdens svētīšanas priesteris svētīja visus atnākušos cilvēkus.
- salvija – to lieto attīrīšanai, svētīšanai, apskaidrošanai un dziedināšanai;
- Zēnam no bērnības palicis atmiņā Dievs, Pestītājs un svētīšana.
- Šīs dienas galvenais rituāls ir iegremdēšanās ūdenī, kā arī ūdenstilpņu svētīšana.
- „Vecticībnieku kaušanās šeit izcēlās 6. janvārī, tā ūdens svētīšanas svētkos.