pasvārstīt
pasvārstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasvārstu | pasvārstām | pasvārstīju | pasvārstījām | pasvārstīšu | pasvārstīsim |
| 2. pers. | pasvārsti | pasvārstāt | pasvārstīji | pasvārstījāt | pasvārstīsi | pasvārstīsiet, pasvārstīsit |
| 3. pers. | pasvārsta | pasvārstīja | pasvārstīs | |||
Pavēles izteiksme: pasvārsti (vsk. 2. pers.), pasvārstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasvārstot (tag.), pasvārstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasvārstītu
Vajadzības izteiksme: jāpasvārsta
Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neskatīdamies viņš izvelk kādas smadzenes un pasvārsta plaukstā.
- Vectēvs uzmanīgi groza tavu vīrišķumu rokā, pasvārsta plaukstā un spaida tā galviņu.
- Bet pasvārsti to rokā vai domās — nē, vesels, nedalīts klaips!
- – Tā ir pamatīgi saresnējusi, – Reins izbrīnīts šūpoja galvu un pasvārstīja rokā dzēšgumiju.
- Purva Mītējs pacēla Farbīti savās lielajās rokās, uzsēdināja uz vienas plaukstas, pasvārstīja un teica: