pasveicināt
pasveicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasveicinu | pasveicinām | pasveicināju | pasveicinājām | pasveicināšu | pasveicināsim |
| 2. pers. | pasveicini | pasveicināt | pasveicināji | pasveicinājāt | pasveicināsi | pasveicināsiet, pasveicināsit |
| 3. pers. | pasveicina | pasveicināja | pasveicinās | |||
Pavēles izteiksme: pasveicini (vsk. 2. pers.), pasveiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasveicinot (tag.), pasveicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasveicinātu
Vajadzības izteiksme: jāpasveicina
1.Satiekoties sveicināt (kādu).
1.1.intransitīvs
2.Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vien pasveicinājām uz nokritušiem kokiem pie būdām sēdošos un gājām tālāk.
- – Kristīne pasveicināja jauko kundzi, kas smaidot vilka nost priekšautu.
- Katrā ziņā pasveiciniet Andri no Jelgavas, pasveiciniet Aleksandru no Rēzeknes!
- Pasveicini 3 mīļos Dēlus un citus radus, draugus un kaimiņus.
- Un lejā plūda upe, kuru man vajadzēja pasveicināt no mātes.