kuļāties
kuļāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kuļājos | kuļājamies | kuļājos | kuļājāmies | kuļāšos | kuļāsimies |
| 2. pers. | kuļājies | kuļājaties | kuļājies | kuļājāties | kuļāsies | kuļāsieties, kuļāsities |
| 3. pers. | kuļājas | kuļājās | kuļāsies | |||
Pavēles izteiksme: kuļājies (vsk. 2. pers.), kuļājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kuļājoties (tag.), kuļāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kuļātos
Vajadzības izteiksme: jākuļājas
1.Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
1.1.Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
2.Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) – par priekšmetiem.
2.1.Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
2.2.Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) – par priekšmetiem.
2.3.lieto: pareti Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
2.4.lieto: pareti Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viena stāvēja sagāzusies neparasti slīpi, un tās buras bezpalīdzīgi kuļājās.
- Parasti gan nācās kuļāties aizmugurē, rokas bija daudz drosmīgākas par saimnieci.
- Vienā rokā kuļājas maisiņš ar Astrīdas mirstamām drēbēm.
- Smilšu krāsas uzvalks brīvi kuļājās ap kalseno augumu.
- Un vēl kuļājās ūdenī kopā, kad Līva pamanīja no mājas izskrienam tēvu un steidzamies šurp.