vienpatis
vienpatis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienpatis | vienpaši |
| Ģen. | vienpaša | vienpašu |
| Dat. | vienpatim | vienpašiem |
| Akuz. | vienpati | vienpašus |
| Lok. | vienpatī | vienpašos |
vienpate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienpate | vienpates |
| Ģen. | vienpates | vienpašu |
| Dat. | vienpatei | vienpatēm |
| Akuz. | vienpati | vienpates |
| Lok. | vienpatē | vienpatēs |
Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patiesībā viņš bija vienpatis, vientuļnieks," atklājis menedžeris.
- Okeānā tas ir vienpatis, bet uz sauszemes uzturas lielās kolonijās.
- ● Kurmis ir vienpatis un savā izcīnītajā teritorijā saimnieko viens.
- Melnais stārķis ir vienpatis, tam patīk dzīvot vecos mežos,
- out) esoša persona, vienpatis, izstumtais.