vienpatība
vienpatība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienpatība | vienpatības |
| Ģen. | vienpatības | vienpatību |
| Dat. | vienpatībai | vienpatībām |
| Akuz. | vienpatību | vienpatības |
| Lok. | vienpatībā | vienpatībās |
Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja patīk mest citiem izaicinājumu, tad jārēķinās arī ar vienpatības slogu.
- Tie paskaidro viens otru, jo nav tiem jēgas vienpatībā.
- – Novēli saviem bērniem vienpatību, – viņš saka.
- Šīs formas raksturīgākā iezīme bija paniskas bailes no vienpatības.
- Vai tas apliecina manu vienreizību un vienpatību?