vienpatne
vienpatne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienpatne | vienpatnes |
| Ģen. | vienpatnes | vienpatņu |
| Dat. | vienpatnei | vienpatnēm |
| Akuz. | vienpatni | vienpatnes |
| Lok. | vienpatnē | vienpatnēs |
Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats; vienatne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kazas ir diezgan lielas vienpatnes, kam nebūt neprasās pēc lielas kompānijas.
- Tevi tātad var saukt par vienpatni sapņotāju.
- Salīdzinājumā ar citiem šī laika autoriem Baumanis atgādina vienpatni un savādnieku, tuvu tam vācbaltiešu “ oriģinālo dīvaiņu” tipam, kuru vēlāk romantizēti aprakstīja Verners Bergengrīns:
- dažkārt lieliskas filmas rodas ne tikai milzīgā darba grupā un ar lieliem finansiāliem ieguldījumiem, bet piedzimst ārkārtīgi rūpīgā darbā un talantīgā apsēstībā, kas pārņem ekstraordināru vienpatni.
- Stop vienpatne.