vienpatnība
vienpatnība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienpatnība | vienpatnības |
| Ģen. | vienpatnības | vienpatnību |
| Dat. | vienpatnībai | vienpatnībām |
| Akuz. | vienpatnību | vienpatnības |
| Lok. | vienpatnībā | vienpatnībās |
Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats; vienpatība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienpatnības koks, ko Konrāds izaudzējis sev dvēselē, sācis aizmetināt augļus.
- Savus mērķus vēlējies sasniegt viens, jo ticējis vienpatnības spēkam.
- Viņš bija iemācījies vienpatnību, kaut biju darījis ko varēdams, lai tā nenotiek.
- Tātad tas ir selektīvs vienpatnības status quo, protams, tā kognitīvajā, nevis ekstensīvajā izpausmē.
- Drūmās un smeldzošās vienpatnības aromātu.