stiķēt
Lietojuma biežums :
stiķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.).
1.2.novecojis Izrakstīt, šūt.
2.Vākt (naudu) kā iegādei, samaksai.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri