stiķis1
stiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stiķis | stiķi |
| Ģen. | stiķa | stiķu |
| Dat. | stiķim | stiķiem |
| Akuz. | stiķi | stiķus |
| Lok. | stiķī | stiķos |
1.sarunvaloda Joks; arī triks.
Stabili vārdu savienojumiStiķi un niķi.
- Stiķi un niķi sarunvaloda, idioma — aušības, nerātnības
2.apvidvārds Darbs, uzdevums.
3.novecojis Gabals, ielāps.
Avoti: EH, LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādi paši ar saviem plusiem un mīnusiem, stiķiem un niķiem.
- Mugursoma plecos, formas cepure galvā, pati galva stiķu pilna.
- Bet vai ar tādu pašu stiķi nevarētu pievilināt arī ko citu?
- Nē, nu jaunībā jau gadījās šādi tādi niķi un stiķi.
- – Es taču teicu, ka tie ir ļaunā Burvja stiķi!